Ikonoskops

Televīzijas vēsture no dzimšanas līdz nāvei...
Mēdz lēst, ka statistiski vidējais zemes iedzīvotājs pavada pie TV ekrāniem apmēram 10 savas dzīves gadus. Ir bezjēdzīgi prātot, vai šie gadi ir zaudēti. Bez televīzijas vairs mūsu civilizāciju nav iespējams iedomāties, lai gan kopš tās izgudrošanas nav pagājuši pat 100 gadi.

Kā televīzijas ēters tik īsā laika posmā spēja pārņemt visu planētu Zeme un tās iedzīvotājus? Cik lielā mērā tas atspoguļo sabiedrības kompleksus, aizspriedumus un cerības? Cik lielā mērā tas ir sociālās psiholoģijas spogulis? Vai TV fenomens ir saistīts ar ticības fenomenu? Vai TV ir kļuvusi par savpatnu divdesmitā gadsimta reliģiju?

Kāpēc TV radītājs Zvorikins savam izgudrojumam deva nosaukumu “Ikonoskops” un kādā ziņā viņam bija taisnība? Par kādu TV domāja tirāni Hitlers un Staļins? Kādu lomu televīzija spēlēja Džonsona, Kenedija, Niksona, Hruščova, Brežņeva, Reigana, Berluskoni, Gorbačova un Jeļcina likteņos? Un kādu lomu TV spēlē katra cilvēka dzīvē? Filma mēģina atbildēt uz visiem šiem jautājumiem.

Taču TV nav tās vienīgais galvenais varonis. Filmā ir vēl divi varoņi, divi antipodi, divas TV zvaigznes. Divi cilvēki, kuri “televizorā” ir aizvadījuši veselu dzīvi, bet nu kļuvuši par TV skatītājiem. Dens Raters un Igors Kirillovs. ASV un Padomju Savienības iedzīvotājiem šie vārdi ir tieši saistīti ar TV.

Absolūtā amerikāņu ziņu raidījumu zvaigzne, kurš 50 gadus neatstāja savu ziņu balss posteni un atļāvās pat prezidentiem izteikt mājienus, ka jāatkāpjas. Un Centrālās televīzijas simbols, padomju oficiālās varas rupors un padomju dzīvesveida seja.

“Ikonoskops” ir iespēja caurskatīt visu plašo televīzijas vēsturi 100 minūšu ilgā aizraujošā un paradoksālā priekšnesumā.