Vitālijs Manskis

Kino režisors
Dzimis 1963. gadā Ļvovā. 1982 gadā iestājās Viskrievijas Valsts kinematogrāfijas institūtā (VGIK) (S.E. Medynskiy meistarklasē). Savu pirmo kino darbu izveidoja 1989. gadā un kopš tā laika ir nofilmējis vairāk nekā 30 filmas. Viņa darbi ir demonstrēti vairāk nekā 400 starptautiskos kinofestivālos, kuru vidū ir Kannu, Sansebastianas, Roterdamas, Berlīnes, Amsterdamas, Maskavas, Oberhauzenas, Sanfrancisko, Lokarno, Minhenes, Toronto, Monreālas, Turīnas, Krakovas, Riodežaneiro, Jamagatas, Lisabonas un citos kinofestivālos.

Vitālijs Manskis ir saņēmis vairāk nekā 50 balvas un godalgas Krievijā un ārvalstīs, tostarp Silver dove Leipcigas festivāla, labākā režisora balvu Lokarno, Prix court metrage vision du ree Niona, Golden Spire Sanfrancisko, Grand Prix Hueskas Starptautiskajos filmu festivālos, Eiropas balvu filmu festivālā New Europe, ko iedibinājis kanāls SAT, Laurel awards, Nacionālo kino kritiķu un mediju balvu Beliy Slon; četras reizes nominēts balvai Nika.

Viņa filmas demonstrētas vadošajos TV kanālos teju visās Eiropas valstīs, kā arī Japānā, Austrālijā, Ķīnā, Kanādā un citās valstīs. Kopš 1996. gada Vitālijs Manskis apkopo amatieru kino arhīvu, kas filmēts PSRS laikos no 1930. līdz 1990. gadiem. Tas ir unikāls kino arhīvs, kas ataino reālo cilvēku dzīvi padomju laikos.

Vitālija Manska producētās filmas ir saņēmušas vairākas balvas, to skaitā IDFA Amsterdamā, 2006, TEFI, Grand Prix filmu festivālā Krievija, Le Grand Prix du Cinema du Reel-Festival International Cinema du reel, Parīze, Francija, Silver Dove Leipcigas filmu festivālā, Laurel un citas balvas.

Kopš 1995. gada popularizē dokumentālo kino televīzijā. Projekta Reality Cinema autors un producents Krievijas pirmajā kanālā. Raidījuma ietvaros tika demosntrētas labāko pasaules dokumentālo filmu pirmizrādes. Tajā pašā gadā viņš kļuva par filmu daļas direktoru un ģenerālproducentu kanālā REN – TV, kurā tika demosntrētas un pirmizrādītas simtiem labākās dokumentālās filmas no visas pasaules. 1999. gadā viņš pārgāja strādāt uz TV kanālu Krievija, kur viņš vadīja dokumentālo filmu ražošanas un demonstrēšanas daļu. Būdams šajā amatā, viņš producēja vairāk nekā 300 filmas, kas tika demonstrēta kanālos Krievija, Pirmais kanāls, NTV, STS, Kultūra, 7TV. 2000. gadā Vitālijs Manskis kā pirmais izveidoja Nacionālo balvu Laurel, kas tiek piešķirta labākajām dokumentālajām filmām un 2006. gadā kļuva par šīs balvas ģenerāldirektoru; Manskis kļuva par Krievijas dokumentālā kino un televīzijas ģildes dibinātāju.

Vitālijs Manskis ir saņēmis Krievijas Iekšlietu ministrijas balvu, kā arī Krievijas Rosaviokosmos balvu "Zilā planēta" (Golubaya Planeta).


Vitālijs ir Krievijas Kinoakadēmijas "Nika" biedrs, Krievijas Kinoakadēmijas "TEFI" biedrs, Eirāzijas Kino un Radio akadēmijas biedrs.

Vitālijs Manskis izdod vienu no senākajiem interneta portāliem, kas veltīts dokumentālajam kino – vertov.ru, viņš ir Reālā Kino manifesta autors.

Viņš ir Nacionālās balvas "Lauru zars" (Lavrovaya Vetv) ģenerālproducents, Maskavas dokumentālā kinofestivāla "Artdocfest" prezidents.

Viņa dzīvesbiedre Natalija Manska ir filmu studijas "Vertov" ģenerāldirektore. Abiem ir divas meitas. Vecākā meita Polina ir pabeigusi studijas MHAT, jaunākā meita Nika ir fotogrāfe.




Made on
Tilda