Dzimis 1963. gadā Ļvovā. 1982 gadā iestājās Viskrievijas Valsts kinematogrāfijas institūtā (VGIK) (S.E. Medynskiy meistarklasē). Savu pirmo kino darbu izveidoja 1989. gadā un kopš tā laika ir nofilmējis vairāk nekā 30 filmas. Viņa darbi ir demonstrēti vairāk nekā 400 starptautiskos kinofestivālos, kuru vidū ir Kannu, Sansebastianas, Roterdamas, Berlīnes, Amsterdamas, Maskavas, Oberhauzenas, Sanfrancisko, Lokarno, Minhenes, Toronto, Monreālas, Turīnas, Krakovas, Riodežaneiro, Jamagatas, Lisabonas un citos kinofestivālos.
Vitālijs Manskis ir saņēmis vairāk nekā 50 balvas un godalgas. To skaitā ir
Silver dove Leipcigas festivālā, divreiz Karlovivari festivāla Kristāla globuss, labākā režisora balva Lokarno, labākā režisora balvu IDFA,
Prix court metrage Vision du ree Niona,
Golden Spire Sanfrancisko,
Grand Prix Hueskas Starptautiskajā filmu festivālā, Eiropas balva filmu festivālā
New Europe, ko iedibinājis kanāls SAT, Krievijas
Laurel award, Krievijas Nacionālo kino kritiķu un mediju balva
Beliy Slon; Krievijas Kinoakadēmijas balva
Nika, Latvijas Nacionālo kino balva Lielais Kristaps un citas.
Viņa filmas demonstrētas vadošajos TV kanālos teju visās Eiropas valstīs, kā arī Japānā, Austrālijā, Ķīnā, Kanādā un citās valstīs. Kopš 1996. gada Vitālijs Manskis apkopo amatieru kino arhīvu, kas filmēts PSRS laikos no 1930. līdz 1990. gadiem. Tas ir unikāls kino arhīvs, kas ataino reālo cilvēku dzīvi padomju laikos.
Vitālija Manska producētās filmas ir saņēmušas vairākas balvas, to skaitā IDFA Amsterdamā, 2006, TEFI,
Grand Prix filmu festivālā
Krievija,
Le Grand Prix du Cinema du Reel-Festival International Cinema du reel, Parīze, Francija,
Silver Dove Leipcigas filmu festivālā,
Laurel un citas balvas.
Kopš 1995. gada popularizē dokumentālo kino televīzijā. Projekta
Reality Cinema autors un producents Krievijas pirmajā kanālā. Raidījuma ietvaros tika demosntrētas labāko pasaules dokumentālo filmu pirmizrādes. Tajā pašā gadā viņš kļuva par filmu daļas direktoru un ģenerālproducentu kanālā REN – TV, kurā tika demosntrētas un pirmizrādītas simtiem labākās dokumentālās filmas no visas pasaules. 1999. gadā viņš pārgāja strādāt uz TV kanālu
Krievija, kur viņš vadīja dokumentālo filmu ražošanas un demonstrēšanas daļu. Būdams šajā amatā, viņš producēja vairāk nekā 300 filmas, kas tika demonstrēta kanālos
Krievija,
Pirmais kanāls, NTV, STS,
Kultūra, 7TV. 2000. gadā Vitālijs Manskis bija viens no Krievijas Nacionālās balvas "Lauru zars" (Lavrovaya Vetv,
Laurel award) dibinātājiem, balva tiek piešķirta labākajām dokumentālajām filmām un 2006. gadā viņš kļuva par šīs balvas ģenerāldirektoru. Manskis ir viens no Krievijas dokumentālā kino un televīzijas ģildes dibinātājiem.
VitālijsManskis ir Amerikas Kinoakadēmijas biedrs (balva 'Oskars'), Krievijas Kinoakadēmijas biedrs (balva 'Nika'), Krievijas Kinoakadēmijas "TEFI" biedrs, Eirāzijas Kino un Radio akadēmijas biedrs.
Vitālijs Manskis izdod vienu no senākajiem interneta portāliem, kas veltīts dokumentālajam kino –
vertov.ru, viņš ir Reālā Kino manifesta autors.
Viņš ir Nacionālās balvas "Lauru zars" (Lavrovaya Vetv,
Laurel award) ģenerālproducents, Maskavas dokumentālā kinofestivāla "Artdocfest" prezidents.
Vitālijs Manskis ir Latvijā notiekošā Starptautiskā dokumentālo filmu festivāla Artdocfest / Riga dibinātājs un vadītājs (festivāls dibināts 2020.g.).
Viņa dzīvesbiedre Natālija Manska ir filmu studijas "Vertov" vadītāja. Abiem ir divas meitas. Vecākā meita Polina ir pabeigusi studijas MHAT, kulinārijas blogere, jaunākā meita Nika ir dizainere.
Kopš 2014. gada dzīvo un strādā Latvijā.
