1980. gada 25. jūlijā aprāvās izcilā krievu dzejnieka Vladimira Visocka dzīve. Viņam bija 42 gadi.
Viņš nenomira duelī kā Puškins un Ļermontovs, nekrita no lodes kā Jeseņins , neizdzisa cilpā kā Majakovskis. Tomēr viņa nāves iemesls bija ne mazāk dramatisks.
Visockis ilgi spēkojās ar nāvi, bet 1980. gada sākumā tas izvērtās sīvā cīņā. Pēc 25 gadiem piedāvājam pirmās dokumentālās liecības par šo periodu. Katram ir tiesības ko spriest par dižā dzejnieka nāvi, taču neviens nevar pretendēt uz absolūtu patiesību.
Kā vēsta aculiecinieki, pēc 1980. gada sagaidīšanas svētkiem Visocka slimība sāka progresēt un izvērtās īstā agonijā.
Filmā ar hronoloģisku precizitāti atainots viss notikušais no 1980. gada 1. janvāra līdz pat 25. jūlijam. Skatītājus uzrunā cilvēki, kuri bija cieši saistīti ar Visocki viņa pēdējā dzīves gadā.